Dinamiskā cenu noteikšana ir prakse, kurā produkta cena tiek nepārtraukti koriģēta, reaģējot uz reāllaika piedāvājumu un pieprasījumu, un tā ir jānošķir no personalizētās cenu noteikšanas. Dinamiskā cenu noteikšana ir cenas maiņa, pamatojoties uz reāllaika piedāvājuma un pieprasījuma tendencēm, savukārt personalizētā cenu noteikšana koriģē cenas, apstrādājot personas datus (piemēram, iepirkšanās paradumus, sensitīvus datus u. c.) un profilējot patērētājus.
Papildus izklaides nozarei (koncerti, izstādes, sporta pasākumi) dinamisko cenu noteikšanu izmanto arī tūristu izmitināšanas jomā, piemēram, viesnīcās un īstermiņa īres uzņēmumos, kā arī transporta nozarē, tostarp kopbraukšanas lietotnēs.
Tomēr dinamiskās cenu noteikšanas prakse rada neuzticības sajūtu starp patērētājiem un pārdevējiem, izraisot nevienlīdzīgu piekļuvi produktiem, pakalpojumiem un kultūras pieredzei.
Šī prakse priekšroku dod uzņēmumu peļņai, nevis sabiedrības interesēm, un mēs cīnāmies, lai situāciju uzlabotu. Arī kultūras nozarē vēl nav zināms, vai šāds cenu pieaugums patiešām dod labumu māksliniekiem. Jāatzīmē arī, ka Ticketmaster dominējošais stāvoklis biļešu izplatīšanā palielina pārspīlētu koncertu cenu risku.
Dinamiskās cenu noteikšanas sekas
Dinamiskā cenu noteikšana ir izraisījusi ievērojamu biļešu pārdošanas cenu pieaugumu lielākajos mūzikas pasākumos. Kad Beyoncé rīkoja koncertu Amsterdamā, fani sākotnēji par savām vietām maksāja no 60 līdz 200 eiro. Nedēļu vēlāk biļetes joprojām bija pieejamas, taču tagad tās bija nopērkamas par summu līdz pat 735 eiro. Amerikas Savienotajās Valstīs biļetes uz Brūsa Springstīna koncertu sasniedza pat 5000 ASV dolāru. Dažkārt cenas tiek paaugstinātas vai rezervēšanas procesā tiek pievienotas maksas, bet patērētājs netiek pienācīgi informēts.
Biļešu cenas bieži vien netiek publiskotas iepriekš, tādējādi patērētāji nezina, kādas izmaksas viņiem būs jāsedz. Strauja cenu maiņa vēl vairāk spēlē uz cilvēku emocijām un bailēm, ka viņi zaudēs biļetes, un tas viss notiek korporatīvās alkatības vārdā.
Tā kā trūkst pārredzamības, patērētāji nesaprot, kā attiecīgi plānot budžetu, un galu galā vai nu pārmaksā, vai arī nespēj atļauties biļetes. Šāds uzņēmējdarbības modelis rada būtisku šķērsli cilvēku tiesībām piedalīties kultūras dzīvē.
Kas aiz tā slēpjas
Ja patērētāji nav apmierināti ar uzņēmuma uzņēmējdarbības modeli, viņi bieži vien nolemj pāriet pie tā konkurentiem. Tomēr pēc apvienošanās ar Ticketmaster Live Nation Entertainment ir kļuvusi par monopolistu biļešu tirdzniecības nozarē. Tiek lēsts, ka pašlaik tā kontrolē 70 % biļešu tirdzniecības un klātienes pasākumu norises vietu tirgus. Live Nation krāpnieciskā prakse, kas paredz dinamisku cenu noteikšanu, ir izplatīta visā Eiropā. Rezultātā šī cenu izspiešana ietekmē ikvienu neatkarīgi no tā, no kuras dalībvalsts viņš ir.
Ja korporācijām ir monopolstāvoklis tirgū, patērētājiem ir jāpieņem to noteikumi, lai piekļūtu pakalpojumam. Bez nepieciešamās konkurences šie monopoli var brīvi paaugstināt cenas, cik vien vēlas, kaitējot patērētājam, pat ja tas ir saistīts ar vismazāko peļņu. Vēl svarīgāk ir tas, ka šīs pārmērīgi augstās cenas neļauj visiem mūsu sabiedrības locekļiem, izņemot priviliģētākos, baudīt mūsu kultūras labumus.
S&D nostāja
Tiesības piedalīties kultūras dzīvē ir cilvēktiesības, ko atzinusi Apvienoto Nāciju Organizācija. Ikvienam ir jābūt iespējai piekļūt mūsu kopīgajai kultūras identitātei, baudīt to un sniegt savu ieguldījumu. Visi patērētāji visā ES ir pelnījuši vienlīdzīgu attieksmi vienādos vai līdzīgos apstākļos!
S&D grupa uzskata, ka ES jābūt vietai, kurā ir stingri patērētāju aizsardzības standarti, kas nodrošina, ka tās iedzīvotāji netiek apkrāpti vai izmantoti. Dinamisko cenu noteikšanas prakse rada neuzticības sajūtu starp patērētājiem un pārdevējiem un rada nevienlīdzīgu piekļuvi produktiem, pakalpojumiem un kultūras pieredzei.
S&D grupa aicina nodrošināt lielāku pārredzamību.
Sabiedrība ir jāinformē par dinamisko cenu noteikšanu. Patērētājiem ir jānorāda, ko sagaidīt (piemēram, kādas ir cenu svārstības, cik daudz biļešu tiek pārdotas par parasto cenu salīdzinājumā ar dinamisko cenu u. c.). To nedrīkst uzzināt darījuma laikā vai tā beigās. Valsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm būs būtiska nozīme, lai to panāktu.
S&D grupa cīnīsies arī par cenu pieauguma ierobežošanu, nosakot maksimālo pieļaujamo procentuālo daļu.
Mūsu rīcības plāns
S&D grupa turpinās uzraudzīt jautājumus, kas saistīti ar dinamisko cenu noteikšanu Eiropā, un strādās, lai nodrošinātu stingru patērētāju aizsardzību.
Pirmkārt, mēs vēlamies informēt Eiropas patērētājus par dinamisko cenu loģiku un tās radītajiem draudiem.
Otrkārt, mēs uzskatām, ka Eiropas Savienībai ir jārīkojas, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību, pieprasot skaidru un pietiekamu informāciju, kad eiropiešiem tiek piemērota dinamiskā cenu noteikšana, un nodrošinot, ka tā nerada pārmērīgi augstas cenas. Šajā sakarībā mēs aicinām Eiropas Komisiju nodrošināt, lai šī kaitīgā prakse tiktu iekļauta topošajā Digitālajā godīguma aktā.
Mēs ceram, ka DFA papildinās un uzlabos visus aspektus, kas palika neatrisināti pēc galveno digitālo likumu apstiprināšanas iepriekšējā sasaukuma likumdevējā. Mēs, S&D grupa, aicinām Komisiju uzņemties stingras saistības patērētāju aizsardzības jomā un izstrādāt konkrētākus tiesību aktus, lai risinātu šo problēmu:
- neētiskām metodēm un komercpraksi, kas saistīta ar tumšajiem modeļiem
- sociālo plašsaziņas līdzekļu ietekmīgo personu mārketingu
- digitālo produktu atkarību izraisošo dizainu
- tiešsaistes profilēšanu
jo īpaši neaizsargātākajiem patērētājiem un lietotājiem, piemēram, jauniešiem.