ES un ASV ir bijušas un arī turpmāk būs stratēģiski partneri. Trampa administrācijas laikā transatlantiskās (TA) attiecības ir saskārušās ar saspīlētiem brīžiem, un tās mums ir iemācījušas, ka mūsu attiecības nekad nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamām. Baidena/Harisa ievēlēšana pagājušā gada novembrī ES deva lielu atvieglojumu un optimismu attiecībā uz iespējām atjaunot TA attiecības. Lai gan jaunajai ASV administrācijai būs pretimnākošāka attieksme, saglabāsies dažas atšķirīgas intereses.
Mums ir jāveido ciešākas saites un izturīgāka demokrātisko valstu alianse, lai atdzīvinātu daudzpusējo pasaules kārtību un pretotos to graujošajiem autoritārajiem spēkiem. Mums jāapvieno spēki, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, veidotu zaļāku un spēcīgāku ilgtspējīgu izaugsmi iekļaujošākas sabiedrības labā. Demokrātijai, tiesiskumam, vides mērķiem un darba tiesībām, konfliktu miermīlīgas atrisināšanas veicināšanai un ekonomikas pārvaldības reformai, par tās centrālo elementu izvirzot cīņu pret nevienlīdzību, jābūt mūsu kopējās progresīvās darba kārtības centrā. Vienlaikus mums būtu jāuzsver vīzu savstarpības nozīme starp ES un ASV un jāmudina abas puses rast risinājumu, kas nodrošinātu bezvīzu režīmu visiem ES pilsoņiem.
Lai gan ASV pāreja vēl nav pabeigta, prezidents Baidens un viņa komanda jau ir paziņojuši un uzsākuši vairākus pasākumus un prioritātes, kas liecina par skaidru atgriešanos pie daudzpusējas sadarbības un vēlmi sadarboties ar tradicionālajiem sabiedrotajiem. Runājot par pieeju, noteikti būs konstruktīvāks konteksts, lai apspriestu interešu saskaņošanu un atšķirību novēršanu. Ņemot to vērā, mums nevajadzētu tiekties uz TA attiecību labošanu, bet gan uz to atjaunošanu, turklāt labāku nekā iepriekš. Gan divpusēji, gan daudzpusēji mums būtu jāapvieno spēki, kad vien varam. Tajā pašā laikā ES ir jāgatavojas un jāaizstāv savas intereses, kad vien tas ir nepieciešams.
