Paātrinātā Eiropas sabiedrības digitalizācija paver daudz jaunu iespēju. Konkrēti piemēri ir dažādi - no epidēmisko slimību apkarošanas un medicīniskās diagnostikas uzlabošanas līdz satiksmes negadījumu un nelaimes gadījumu darbā samazināšanai, tāldarba un uz IKT balstīta mobilā darba nodrošināšanai vai visas sistēmas energoefektivitātes palielināšanai. Tādējādi tas būtiski ietekmēs cilvēku dzīvi, jo internets un vispārējā digitalizācija ļauj iegūt jaunas tiesības un paaugstināt efektivitāti, kā arī izpludināt robežas starp fizisko un virtuālo pasauli. Šāda digitālā transformācija mudina mūs pārdomāt mūsu sociālos un ekonomiskos modeļus saskaņā ar mūsu sociāldemokrātiskajām vērtībām.
Tajā pašā laikā pieaugošā produktu un pakalpojumu digitalizācija gan privātajā, gan publiskajā sektorā rada zināmas problēmas, proti, darba vietu samazināšanos uzdevumu un procesu automatizācijas dēļ. Tāpēc visā šīs pārejas laikā S&D grupa iestāsies par visiem, kas saskaras ar digitalizācijas sekām, jo īpaši par tādām neaizsargātām grupām kā darba ņēmēji, patērētāji un bērni, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā. Jo īpaši tā cīnīsies, lai aizstāvētu kvalitatīvu nodarbinātību, neļaujot tai pasliktināties un izraisīt nestabilitāti, ko izraisa spēcīgs lejupvērsts spiediens uz algām un fiktīvas pašnodarbinātības izplatība, tādējādi veicinot vispārējās sociālās nevienlīdzības pieaugumu. Tāpēc, līdztekus citiem šajā nostājas dokumentā izklāstītajiem pasākumiem, mums ir jāuzstāj uz papildu finansiālām saistībām ES līmenī, lai garantētu darba ņēmējiem un viņu arodbiedrību pārstāvjiem spēcīgu lomu visos pārejas procesa posmos.
Turklāt taisnīga un iekļaujoša pāreja nozīmē pamattiesību ievērošanu, valsts ieguldījumus un atbalstu stratēģiski svarīgās nozarēs, lai nodrošinātu videi nekaitīgu un digitālu progresu visiem. Tā nozīmē arī izglītību (tostarp pamatskolas un vidusskolas līmenī) un apmācības politiku, instrumentus pārmaiņu un pārstrukturēšanas paredzēšanai, spēcīgu un efektīvu sociālās aizsardzības sistēmu garantēšanu, kā arī jānodrošina, lai šāda iejaukšanās un iespējas tiktu attiecinātas arī uz visattālākajām kopienām un veicinātu dzimumu līdztiesību.
Mums ir jāizstrādā jauns sociālais līgums, pārtraucot un atceļot hiperprivatizāciju un, ja nepieciešams, atgriežot galvenās nozares un to peļņu valsts īpašumā. Tas jo īpaši var attiekties uz jaunajām digitālajām nozarēm, kurām ir būtiska ietekme uz sabiedrību.
Dažādās krīzes, ar kurām Eiropa ir saskārusies pēdējos gados, ir smagi atklājušas pieaugošo digitālo plaisu starp cilvēkiem. Tā ir parādījusi arī plaisu starp reģioniem un starp pilsētu un lauku apvidiem, uzsverot ekonomiskās un ģeogrāfiskās grūtības, ar kurām saskaras atsevišķas teritorijas, lai ieviestu tehnoloģijas un uzlabotu to savienojamības standartus.
Tā kā digitālās plaisas novēršana ir viena no galvenajām S&D grupas prioritātēm, mēs uzskatām, ka tādas iniciatīvas kā Digitālās desmitgades politikas programma var palīdzēt panākt Eiropas sabiedrības saskaņotu digitālo pārveidi līdz 2030. gadam[1], vienlaikus paturot prātā, ka ir nepieciešami individuāli risinājumi, kas pielāgoti katras teritorijas īpatnībām, un izmantojot labāko no esošajiem finanšu instrumentiem.
Galu galā mēs uzskatām, ka digitālā transformācija var būt noderīga visiem. Tāpēc mēs uzskatām, ka vienlīdzīga piekļuve internetam ir pamattiesības, un ticam, ka digitalizācija var palīdzēt nodrošināt iekļaujošu valsts pārvaldi. Šajā nolūkā mums ir jāveicina ilgtspējīga digitālā politika, kas dod iespēju iedzīvotājiem un uzņēmumiem, padarot ES konkurētspējīgāku , radot jaunas iespējas visiem, jo īpaši nodrošinot nepieciešamās investīcijas un izveidojot pārvaldības sistēmu, kas balstīta uz sadarbības mehānismiem, lai sasniegtu mērķus digitālo prasmju, digitālās infrastruktūras, uzņēmumu un publisko pakalpojumu digitalizācijas jomā.
Visbeidzot, mūsu politiskā grupa ir devusi nozīmīgu ieguldījumu sarunās par Eiropas Deklarāciju par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei, kas paredzēta kā vadlīnijas ES pieejai digitālajai pārveidošanai. S&D grupa ir aptvērusi daudzus svarīgus progresīvās darba kārtības jautājumus, sākot no mākslīgā intelekta ietekmes uz darba ņēmēju tiesībām, pašreizējās pārejas dzimumu līdztiesības aspekta vai augstas kvalitātes digitālās izglītības un apmācības nepieciešamības līdz pat plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma aizsardzībai un privātuma aizsardzībai pret dezinformāciju vai profilēšanu. Tādējādi mēs esam pārliecinājušies, ka šīs ES aizsargātās digitālās tiesības un principi nevienu neatstāj novārtā un piedāvā iespējas ikvienam.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Lēmums (ES) 2022/2481, ar ko izveido Digitālās dekādes politikas programmu 2030. gadam.
[2] Eiropas deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei, 15.12.2022.
